Kas man atgādina, ka tikko iespēros kasēs no pīpētavas , numante sētiņā tā pīpētuve un kodu durvis uz dibentelpu un es nekad to kodu nemāku saspiest un vienmēr tās apzinīgās grūtnieces ar saviem pieciem ratiem un perduni no augšas, hlopī viņas apzinīgi ciet, tipa vaig viņus kādam, jābļadj, ienākšu un atņemšu tai tavai Gulafijai to doktordesu, nukaroče, untasperdels, nesot miskasti, man aizhlopīja tās duris acupriekšābļadj, un es netiku iekšā, ta bij jāiet caur centrālo eju  un es eju caur kasēm un skatos nav neviena, tikai foršā kolēģe un essaku :"Bļadj, kak menja besjet vsje eti sosedskie pidari......" unta paskatos tā ciešāk, a tur tāda maza, sabijusies klientu tantīte sēž uz ķebļa un klausās.
Unē, manvēlviens jauks stāsts pa šitādu tēmu, par latvju operatori, kura īsti nezin krieviski un viņai zvana ru klientūra un šī prasa kolēģei, roku klausulei priekšā pielikusi, nutur- Kā krieviski "valdes priekšsēdētājs", ta noņem to roku un saka :"Čļen...", ta akal uzliek un prasa "Čļen čevo, kā tur bija?" unpato laiku otrā galā klausule nomesta.