Pag, kamēr este kafijoju un gaidu lietu, bij viens pasakains pasienes stāsts, par sīku memmi un viņas māsīcām, kas pasienes vasarā turkaukur aizspēlējušās pie upītes vaikur, un ilgi nenākušas mājā un lieli satraukumi un opjabrāls izgājis dārzā un pūtis mežragā uz visām pusēm. Ta sadzirdējušas, atskrējušas untadabūjušas pērkonnegaisu notā opjabrāļa, tas viņiem semejnijs, ne sit, ne bļaun, betdusma, jejbogu, kā negaiss.