Tā, šodien mēs būsim neraksturīgi darbīgi, pirmāmkārtām, jāsapucē opja māja, ka spīd, esjaute, patām jukām diezgan viņu aizdzīvojusi lupatām un drupačām un virtuve, plīts kaislību rezultātā, ož pēc slapa pelnutrauka pilna sadegušām desiņām. Ta es izrakšu tās dobes. Ta par lielo māju, esnezinu, aiz satraukumiem, varbūtēju barbalu gaidot, atrāvu tur duris un visus logus, lai iesilst, pako visu aizmirsu untāarī visu nakti nostāvēja vaļā, nu būs piedirsuši arī apakšu pa nakti. Bet, atvečaju, šodiena nebūs kajām gaisā pīpējamā un putnos klausāmā.

Pag, kamēr este kafijoju un gaidu lietu, bij viens pasakains pasienes stāsts, par sīku memmi un viņas māsīcām, kas pasienes vasarā turkaukur aizspēlējušās pie upītes vaikur, un ilgi nenākušas mājā un lieli satraukumi un opjabrāls izgājis dārzā un pūtis mežragā uz visām pusēm. Ta sadzirdējušas, atskrējušas untadabūjušas pērkonnegaisu notā opjabrāļa, tas viņiem semejnijs, ne sit, ne bļaun, betdusma, jejbogu, kā negaiss.

Ģimenes kaislības kūsā un virst. Zvana man pirms 30 min papī un blīkšblākš, izpērciet mani rīt no Bonnas. Essaku, papīt, apžēlojies, pirmāmkārtām, es nezinu, kas man kontā darās,jo bēres jauzin sastāv no viskādu aploksnīšu dalīšanas un banknošu spraudīšanas visos caurumos, un otrāmkārtām tūliņbūs negaiss un internets biblenē, nēzin,šis uzdod tonīti mante (slimas govs, kā viņam pašam raksturīgs teikt) un mētā trubas un lecās un zvanīs mātei unko

estā padomāju, tās dobes tak es vaŗu izrakt rīt un mājiņu izmēzt tože, ciknutur tās vietiņas arī. Un neatkorķēt lji man labāk bēru kagoru pie lieveņa pusdienām unē neiznest to kāju stutējamo ķebli untāpat nenobumbulēt šo dienu? Vēl esdomāju, moš par fjohlu pārsaukties?

rītdien četros te dārziņā (vai, lietusgadījumā lielāsmājas smukākā istabā) uz mielastu būs ezernieku kaimiņi. Un! Džeki no mežniecības, oooboj! Par mani 16tos varat nepiedomāt, ar mani viss būs kārtībā:)