Vilciens bija gatavā elle, pilns līdz atgšai ar salīgām un karsti elpojošām vecenēm, kas neļāva vērt logus vaļā, tapē palēnām smakām , pusceļā es blakussēdētājai paziņoju, ka es jaunugan iešu havajā gaisu meklēt, ko arī izdarīju, tā arī nosēdēju tamburā uz trepīti, tur vismaz bišku pa durvju šķirbu pūta, un ikpabrīžam gāju tai pīpējamā atejā pa logu paelpoties. Ta uzto trepīti izsēdusies un no puskārtas izmetusies, eslaikam sāku izskatīties izaicinoši, jo pie manis nemitīgi tupās dažādi bezzobaini ludzas onkuļi un traki gribēja ŗunāties, ko, savukārt, īsti negribēju es, jo man bija vājprātīgs ŗīts ar omi un esgribēju tikai šūpināties ŗitmā un lasīt kestnera mazo cilvēku, kas pats man no rīta pirmais no plaukta izvilkās. Turp. kom