Līdzjutējiem
Vakardiena bija traģiska, bet noslēgumā akal aizkustinoši skaista (visi dzīvi!), bet paŗ to, kad bišku nogulsnēsies un tikšu pie kompja. Tagad sēžu pie slimnīcas uz beņķa, kājām sūnās un pret sauli, dzeru saldu kafiju ar pienu un uzkožu virtuli. Ezerniekos pulkstenis iet (prikiņ, pa visu ziemu ar vienu baču), pieturā atradu santīmu, un man 7tais garderobsnumuriņš. Tam visam jābūt uz labu. Divos braucu uz ŗīgu, 6dien akal apakaļ. Ta vakarā to mierinošo Nertenu, laigan neizstos diezko glīti, bet man māksliniekiem iŗ dāvana un vienam cibiņam turklāt.