Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2012-04-01 21:24:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Bļāāādj
Skatos Trīra Melanholiju kādu pusstundu un ar katru nākamo minūti kļūstu aizvien nīgrāka un nīgrāka. Kāpēc "Melanholija"? Kāpēc ne "Maniakālā depresija", "Šizofrēnija" vai kas tāds? Kāpēc ne "Meitene, kurai dzīvē pietrūka uzšāviena ar slapju lupatu"?. Laikam nevarēšu līdz beigām. Viņa vismaz finālā padarīja sev galu un atpestīja pasauli no savām sopļām? Ielaidīšu pa monitoru, jejbogu!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]copy
2012-04-02 19:15 (saite)
es laikam neesmu tādā gadījumā baigi normālā. man ļoti patika filma, un kaut kā aizskāra līdz sirds dziļumiem un likās, ka 'es saprotu'. un vēl tas, ka skatījos mazliet pēc savām kāzām, kuras nemaz nebija baigās kāzas.

bet man vispār patīk, ka filmas šķērda ārā. un liek pēc tam domāt un just (un man pat šķiet, ka nav būtiski, vai emocijas ir pozitīvas vai negatīvas). šajā brīdī, kad tu par to tik ļoti ņemies, režisors jau ir uzvarējis.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]pistole
2012-04-02 21:55 (saite)
Jā, man ar "patīk, ka filmas šķērda ārā. un liek pēc tam domāt un just". Kino ir tik daudz debīlisma, ka jāskatās pilnīgs "ārts", lai kaut cik varētu domāt par jēgām un interesanto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?