es laikam neesmu tādā gadījumā baigi normālā. man ļoti patika filma, un kaut kā aizskāra līdz sirds dziļumiem un likās, ka 'es saprotu'. un vēl tas, ka skatījos mazliet pēc savām kāzām, kuras nemaz nebija baigās kāzas.

bet man vispār patīk, ka filmas šķērda ārā. un liek pēc tam domāt un just (un man pat šķiet, ka nav būtiski, vai emocijas ir pozitīvas vai negatīvas). šajā brīdī, kad tu par to tik ļoti ņemies, režisors jau ir uzvarējis.