Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2012-04-01 21:24:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Bļāāādj
Skatos Trīra Melanholiju kādu pusstundu un ar katru nākamo minūti kļūstu aizvien nīgrāka un nīgrāka. Kāpēc "Melanholija"? Kāpēc ne "Maniakālā depresija", "Šizofrēnija" vai kas tāds? Kāpēc ne "Meitene, kurai dzīvē pietrūka uzšāviena ar slapju lupatu"?. Laikam nevarēšu līdz beigām. Viņa vismaz finālā padarīja sev galu un atpestīja pasauli no savām sopļām? Ielaidīšu pa monitoru, jejbogu!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fjokla
2012-04-02 12:32 (saite)
ānure, Dogvilu es kaut kā vieglāk panesu, nēnu arī jau šķērda pa visiem instinktiem, bet tur vismaz beigās atvieglojums. A šite, tuzini, vārdsakot, nezinu, bet šite kaukāds pašsaglabāšanās instinktsn uzlika acīm pāri tādas dusmu klapes, ka pusi filmas vienkārši laidu gar acīm/ausīm/ un tik lādēties spēju. Antikristu, savukārt, neesmu redzējusi, unē, nestīšos ar, man jau uzreiz skaidrs, ka nevaig.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2012-04-02 12:34 (saite)
Nu, man domāt, ka dažu (prātā uzreiz nāk f.Trīrs un Tarantino, bet mok ir vēl kāds) daiļradē nupat jau ir grūti nodalīt ciešanu māksliniecisku attēlojumu no tīksmināšanās par tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?