ānure, Dogvilu es kaut kā vieglāk panesu, nēnu arī jau šķērda pa visiem instinktiem, bet tur vismaz beigās atvieglojums. A šite, tuzini, vārdsakot, nezinu, bet šite kaukāds pašsaglabāšanās instinktsn uzlika acīm pāri tādas dusmu klapes, ka pusi filmas vienkārši laidu gar acīm/ausīm/ un tik lādēties spēju. Antikristu, savukārt, neesmu redzējusi, unē, nestīšos ar, man jau uzreiz skaidrs, ka nevaig.