Esteiktu tā, tik vien to ciešanu bija, kā viena četrsimtā ibumetīna uz vakaru, kad tā šprice atlaidās, betē, tik silta diendusiņa pirmstam, jejbogu, nekad vēl nebij bijuse (kurta es, šitāda apdolbīta ietu uz darbu vēl, pūta tak ar nejēgā, a to mņe nado?!), nezinu, kas viņiem tais špricēs, bet saulīte logā caur aizkariem, sedziņas siltas, i ja tože tjomnnaja tjoplaja un brīva no ilgstoša apgrūtinājuma, godavārds, murrāt, neko citu, nejau kā kaķis, tie man nepatīk, betnu kaukāds cits zvēriņš, kas mums vēl tā murīgi guldzinā, kaukāds pūkains drakons ganjau, vārdsakot, gluži kā pēc jõgošas, kad dušas un krēmi un varētu tādu dumu seju sēkt to "ŗŗŗŗŗŗŗ" kā simpsons saka, kad virtuli ieraudzījis. Vārdsakot, rīta čik nekas pret šito.
Bet, par īpašajiem vīrakiem! Pa vakardienu izkūpināju kādu paciņu aiz sajūsmas, nēnulabi, aizvakaram arī tika, nuka, man akal šitas ir, un aizgājušie viesi teiks man, -fjokla, es vēljoprojām eju un smaržoju (precīzi simis saka, nuka, ja šitā sasūcas ar to smaržu, ta ej, kur gribi, tāda sajūta, ka mājiņu uz muguras līdzi nēsā). Nulūk, un šodien man kioskā, pie cīgām un ētaloniem, meitene tā- A šitā jūs pēc vīrakiem tik labi smaržojat? Superrr! Essaku, lepni, izriezusies un jau pavisam tāda - jā, vajne, man ir tāda bode, tur vislaiku nebija, un tagad ira, bet es jums nekad neteikšu, kur tā bode ira, bet forši, vane?! Nulabi, varbūt arī kādreiz pateikšu... Nu, un blablablā. Pēc tam man narvesenā onkuls palaida pa priekšu un tramvajā viens cits onkuls ļoti galanti izpildījās. Eu, moš tur kaukādi fermoni?