Kad pavasars piesalst
Ģertrūdsiela visa vienās krītošās tantiņās, pa ceļam vien saskaitīju trīs un gandrīz kļuvu par ceturto, ar pompu un blīkšķi un atmuguriski un ar visu metrs sēēsmitpieci pa zemi, nebijis tā puļķīša kaukur mugurkaula pašā viducī, kas šinī kaunpilnajā brīdī, kad mani gluživai pēc jogu metodes jau ļoti nepārprotami vilka atmuguriski pie zemes, pēkšņi kļuva par visas manis centru un visu ŗezko saturēja vietās un pašu taisnu. Nokrakšķēja vien. Paldies, atradīšu tevi anatomijas grāmatā un apvilkšu ar sarkanu. Tiešām būtu bijis sāpīgi, tīri pakauša rajonā, nu, un stulbi jau ar