Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2012-02-17 12:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sapnī gremdējām Ežezerā tūtiņas ar viskādiem gardumiem, lai pielabinātos niknam delfīnam, kas tur bija ieperinājies, bet pēc tam dusmīga ("Ko tu tur līdi?" tā viņa man teica)  [info]up vadīja brīnumceļamkrānu (cik simboliski), ar ko mani, nezkāpēc - skafandrā tērptu, vaidzēja izcelt no Velnezera, nezinu, kur tāds,kaut kādā dūksnainā mežā bija, kurā biju smaga un iegremdējusies un nosūtīta izpētē (ar to skafandru) un tam apkārt bija uzburts sātaniskais un neredzamais un magnētiskais lauks, caur kuru varēja izsisties laukā tikai iekārtai tai ceļamkrānā un - bums ar pieri. Tā, lūk


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fjokla
2012-02-18 13:08 (saite)
aha, tāda nepatīkama tā peļķe bija, tas tiesa. Brūgāns viens no Juglas bija, senapakaļ, jaunībā, bet viņš nebija no juglas īsti, viņš bija no Jelgavas un juglā tik netīšām bija kā īrētājs, es pie viņa,no mājām melojos laukā, man bij kādi četrpadsmit un līdz zemei tādi, gari, aveņkrāsas brunči, aizkam mani sauca par nāriņu (tagad ij nepateiksi)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?