aha, tāda nepatīkama tā peļķe bija, tas tiesa. Brūgāns viens no Juglas bija, senapakaļ, jaunībā, bet viņš nebija no juglas īsti, viņš bija no Jelgavas un juglā tik netīšām bija kā īrētājs, es pie viņa,no mājām melojos laukā, man bij kādi četrpadsmit un līdz zemei tādi, gari, aveņkrāsas brunči, aizkam mani sauca par nāriņu (tagad ij nepateiksi)