Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2012-02-11 17:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Izstādē izstādījos, rīt arī izstādīšos
Tavu traku nelaimi. Pa visu šito ķīpsalhalles balagānu, bukletiem un baloniem, ņurcīšanos turpu šurpu uz priekšu uz atpakaļu un dažādiem interesantiem jautājumiem, man laikam gudra seja, jo man tur vislaik klientūra nāca virsū, lajgan es tur vispār ņepričom un fonā, vajarī visa ieliekusies noliktavā, dibenu tik ārā. Unlūk, kad no tā visa izkratījos,ieeju pie spoguļiem, savilkt kārtas un nosaitēties vēl pa virsu,ieskatos,- pizdjec, vienā ausī auskars ir, otrā- nav. Un auskari ta mīļākie,pēdējie nepadirstie no sarkanakmeņu zortes. Ciešanas neaprakstāmas,nu, pie šī fakta konstatācijas. Nu, ta sākas svaidīšanās,skraidīšana, roku vicināšana, visu lupatu izkratīšana, izieto trajektoriju skaitļošana un izmeklēšana,un visam pāri tāda tukšā numura sajūta, jo skaidrs jau, ka halle plaša, vazājos es viscaur, nu,vārdsakot, kas to tagad zinās, kur es šo pasēju un cauri ir, atā atā atā, tātad. Kā pēdējo, aizgāju pakārstīties pie tuvējās dibenizejas apsargiem, caur kuriem pīpēt nemitīgi gāju un mēs jau tākā sadraudzējāmies gandrīz, eju tāda bēdīga viņam (vienam un bārdainam) garām, pa grīdu vien lūrēdama un saku viņam,ka caurlaides man nav, laukā neiešu, betē, es te tikai mazliet pa zemi pameklēšu auskaru,kura tur noteikti nebūs, nušistāds, - auskaru, saki?! Tatā, pabrauka to bārdu, ta tā paskatās pa grīdu no sava aizgalda un pēkšņi metas pie kaukāda necila gruža uz zemes, ceļ augšā un saka- šitas? Essaku, nutā, pa gabalu, atstatus pleķi izmeklēdama un bezcerīgi zemē ieurbusies- nēnē, nebūs,kurtnu būs! Pieeju klāt. IRRRRRRRR! Godavārds, palecos, tad tākā gribēju viņu stipri bučot, bet viņš jau bija paspējis aizslēpties savā aizgaldē, tā itkā nekas īpašs nebūtu atgadījies.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]silpurene
2012-02-11 18:38 (saite)
baigi grūti tādiem bārdainiem onkuļiem pateikt paldies ar kaut ko, jo viņi jau nesaprot, cik tāds viens grabulītis var būt svarīgs un mīļš. Cigarešu paciņa, varbūt šokolāde - bet balta vai melna, kas to lai zina - grūti tādam kaut ko aiznest. Un kad grib iedot, tad tie bārdainie onkuļi plivina rokas, mulst un bālē, jo ko tad šie, šie jau neko, nevajadzēja jau u.t.t.
Bet galvenais, ka auskars atradās!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fjokla
2012-02-11 18:48 (saite)
Jā, vajne, kas ir visas pasaules šokolādes un mazās pudelītes ar bantītēm pret šito mazo, mīļo štrunta vizuli!:) To mēs rītā redzēsim, sarks vai nesarks, ja jau bārda, ta jau neredzēs cauri.

tagad valkāšu tikai kaukādas derdzīgas plastmasas kņopes ausīs, kamēr tas kapuču un šaļļu laiks nebūs beidzies, tās jau tās galvenās vizuļu nost rāvējas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]helvetica
2012-02-11 20:15 (saite)
esi vecmodīga, sacep (nopērc maiznīcā) speķa pīrādziņus :D ja vien vīrs nav saldummīlis, tad šķiebt šoķenes it kā nav jēga :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fjokla
2012-02-12 07:43 (saite)
jā, arī varajnts, kotad, vīriešcilvēks ar šoķeni, nu, apstīs, kas tādā rīta agrumā nīgrai bodē acīs iekritīs, to ņems. Man jau arī, teiksim tā, tā halle līdz nelabumam,ka svētdienas dienā turp jāpiržas akal, vaitad miera nekad vairs nebūs, + vēl tā sarežģītā kulšanās, no kuģenes līdz ķīpenei elles ceļi kaut kādi, sarežģīti un auksti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?