Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2011-08-17 10:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tunelī, kad no akmenstilta kāpj, flautu spēlē sirms un jauks onkuls, rūtu kreklā, priekšā viņam nošu statīvs  un atturīga bundžiņa, es jau uzreizām, īsi pēc garāmpaiešanas, sāku grabināt kabatas un visko meklēt, tur gan nebija diezko daudz, bet tik trakulīgi, ka uz bankomātu skriet arī nē, ta, kamēr grabinājos, sāku domāt, ka tēls tāds pazīstams, nuja, unkad gāju ar savu nožēlojamo saujiņu sakasītā, uzpazinu, ka tas tak kaimiņonkuls no iepriekšiepriekšējās dzīvesvietas, tas, kas kopā ar savu mazliet nešpetno sieviņu, bet dziļi sirdī tādu pašu jaukumu, katru svētdienu nodrošināja svētdienas sajūtu rajonā, rušinot puķītes, izkarot palagus un saucot viensotru pusdienās pa logu, nu, bija jau tāda privātmājas tipa tā māja ar kopā četriem dzīvokļiem, bet tomēr


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]toadbeauty
2011-08-17 11:43 (saite)
Jā, mums ar Knīpu arī viņš traki patika. PagājšreŽdien arī mums pa ceļam gadījās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fjokla
2011-08-17 11:46 (saite)
vane, untu, prikiņ, ka katru dienu šitādus redzi dārzā pa logu, sirds silst:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?