Ja par tramvajiem kā tādiem,
tad es teiktu, ka tie jaunie un līganie ir štrunts, tas nekas, ka vairāk nesmirt un iekāpjot,izkāpjot jāgramstās gar pogām un jājūtas kā tādā Berlinē, es jau uzreizām zinu, ka neesmu nekādā Berlinē, ja, jo es teiktu tā, ka viņš traki velkas, katru posmu, var just, kā viņam jāsaņemas un jāuzņem temps, kas nav lāga iespējams, jo tie attālumi līdz tam nākamam luksoforam tādi tākā smieklīgi īsiņi, ja, un vēljau tas, kas vēlreiz apliecina, ka neesi nekādā Berlinē ir tas, ka pretimsēdošais jaunēklis ar rozā somu, jāatzīmē,un idiota acīm un pirkstiem (nu, jūnov- žeļeznie paļci idjiota, ja), ilgi vērodams bizbizmārīti pa stiklu čunčinamies, svinīgi un svēta pienākuma apziņu sejā, nospiež šo ar pirkstu. Nu, labi tagat ira, ja?! Tā tev, principā, sīkais perduk, arī vaik, ka šai dzīvē esi padevies metru garš!