Ja par stostīgiem karaļiem, tadē, ziniet, ka diezkas jau tur nebija, izņemot smuku bildi un to, ka simpatjaga šoreiz netikai aizkustinoši bikli skatās, bet arī stostās piedevām, un tas pavisam traki mīlīgi, nuja, un - allaž paticis aristokrātiskais ģimensmodels, kas te bij viskādi nodemonstrēts, nutur, fõnā, klusiem, klusiem uzticīgiem, bet atturīgiem solīšiem, mazā, vienmēr atbalstošā, siltā sieviņa, sacirtotas atvases, bantēm matos, kam, kad noskaņojums, papliķēt pa galviņu un atprasīt iemācīto spranču dzeju un noklimperēt ko uz klavesīna, nu, un ta pa vakariem allažīņ- apkārties ordeņiem, apmest sieviņai ap pleciem kažokādas manto papliķējot, tātat, atzinīgi  pa ceļam vēlreiz kādai mēmai atvasei īsiksēs pa skaustu, durīs iestājušamies dot kādu vadošu norādījumu apteksnēm,- doties uz kādām svarīgām pieņemšanām vai galā koncertiem. Tā tam būtu jābūt, nukad, smuki šitā viss sakārtots un katram sava vieta, ko viņi mūsdienās visi tādi bardacīgi, ta es nezinu.