Kāmedī bātl
Klaidēju sevi ar
šito, esmu tikusi līdz kādai pusei un rezumē ir tāds, ka katru reizi, kad sievieši sadomā kāpt uz tās joku skatuves, aizeju uz virtuvi uzpīpēt, jo nevar šito, tāds pasaulīgs kauns iemetas.Pareizāk, ir jau puikas arī tur daudzi, (nulabi, tur uz katru sēriju labi, ja viens, divi ir riktīg labi) kam no skatuves jau pēc pirmā čau būtu jālido, bet, saki ko gribi, sieviešgabals tomēr ir spējīgs sevi tā, ka līdz zemei, nutur, ka sākas šitie, kanu mana, ka nekādi spalgā pingvīnbalsī neizjokos batlam cauri, ar jociņiem, kā likums, par veceņu stulbumu (nu, vaj nav paradox,ibitīt) un tūliņ veči žūrijā izšvilps, ta sāk skropstas vēdināt un krūtežas virināt, divbalsīgās, griezīgās balsīs par eh-marozu dziedāt ( vajta dumā balsu pārveidošana nav kaukādājestudejā jau simtu gadu kā grimusi?)brrr, vajespatnez, tipa, šitie visi joki, resnai, nu, tiešām resnai, būdamai uzsperties uz skatuves baletsvārciņos un cerēt, ka tas jau saknē ir ārkārtīgi smieklīgi, atliek vien klamzīgi novicināt burvju nūjiņu, notirināt kuplu kājiņu un visi līdz zemei nosmiesies tagat, nuesnez, bet fakts ir tāds, ka pat uz tiem nesmieklīgiem džekiem skatoties nav tik baismi kā uz tām mamzelēm, nutur, vienkārši nesmieklīgi, aizmirsti, a pēc dažām VIŅĀM tiešām tā, ka fiziski krata un ūdre ausī iedziedas.
Betē, vabuka kādam ir padomiņš kā sameklēt visu "Смех без правил" kaukur vienkopus paskatīt? Tā, tīri krājumam, grūtiem ziemas vakariem. Ko atrodu, tas viss tāds izkaisīts.