Vispār, ja negribētos draudzēties, jaunos sakaros dibināties un ar ne cibas rakščiem, bet cibas tikai lašiem sazināties, ta varētu taisīt frends onlī augšā. Mani,jejbogu, kaitina:
(tagad runa neies par frendlisti, vai tiem, kam es frendlistē, bet gan par tiem, kas ne saukti ne gaidīti, bāž savus līkos pirkstus tur kur neviens nav prasījs)
pirmāmkārtām - veco- nīgro perdeļu visu jautrību graujošie komentāri;
otrāmkārtām, - perdõ-lakõniskie pārgudreļi, kuri pēc virtuālā tēla spriežot varētu būt kārni, sts mākti skribenti, ar atšautu, tintes nošķiestu, mazõ pirkstiņu un kas savas dienas vada, priekšu pret klaviatūru stīķējot, staigājot pa svešiem žurnāliem un maitājot citiem garstāvokli.(un kuru pašu ieraksti pārsvarā sastāv no saraustītiem, parasti- nepaplašinātiem, teikumiem, jūtjūbes linkiem vai lokāliem jociņiem, kas drošvien kauko nozīmē). Karočī:

Bija labi, paldies!.