Ja es kādreiz nonākšu uz nārām, tad visticamāk - par huligānismu un  miesas bojāšanu. Un nevis šādu-tādu (mātes, pie laika- neturpiniet), bet es, jejbogu, kādreiz piekaušu kādu tikko tapušu māti, jo man, sasodīts, tā viņu agresīvā braukšanas maniere, apbrīnojami uzstājīgā tieksme nobraukāt zābakus (pie kam- MANUS, nevis SAVUS) un bukņīšanās virsū ar savu spararatā iestūķēto brēkuli ir līdz brošai, dzintara. Viņas vaidzētu kaukā tiesāt un spundēt kaukādos pagrabos. Un riteņus ratiem - noskrūvēt! Un cāļa fõrumu- aizvērt. Muahahahahā! Muahahahahhahhhāāāa!