Izaugšu liela, atvēršu internetbodi. Un ta lai tie nabagi tur bakstās, pusstundu, veidlapas aizpildot. Abet uz vakarpusi, es ietērpšos zīda halatā ar drakõnu pa visu priekšu, tecināšu iz samovāra tādu tākā tēju apdauzītā kuzņecova tassočkā, kūpināšu pīpi, oumulīgi klapināšu čības pret galda kāju un sūtīšu klientūrai atbildes uz meiliem: "nea,apstījos, nava mums tomēr noliktavā, kili-kili, jums visa mugura balta un pleijera vietā-tukšums, ha-hā."