Mums vaidzētu piedomāt pie vienas fiksās termosu balles. Kaučvai tai pašā Arkādijā. Ar lampočkām, termosiem, villas zeķēm un kūpošām kotletēm. Visi satiekas uz apsnigušas taciņas, bišku pavāļājas sniegā, ierauj buljõnu un šķiras kā draugi. Ā, un vaig izrfkts fjoklas timpānu, ko šā tur pagājšreizē pazaudēja.
Bet tas, kad sasnigs. Kādreiz, maijā.