Bet rūgtums ta paliek
Man sapnī bija lapsiņa, persõnīgā. Saulē spīdēj,dzintarace, desoj pa pļavu un sarunājās ar mani, ļoti saprātīga būtne, jāatzīst. Un es viņu slepšus turēj istabā, groziņā, kur viņa rātni gulēj un tēloj, ka viņas tur nemaz nav un gaidīj kamēr es atnākšu no darba. Un tad, vienā reizē, es lēkšoju no darba pa trepi, pa 3 pakāpieniem uzreiz un domāju :"Wīī, kā mēs tagad iesim pastaigāties", bet groziņā, viņas vietā, atradu resnu, pārēdušos taksi, kas nekulturāli atraugājās. Obidno.
Tas laikam uz to hormõnu resnēšanu.