hamish maman bij suns, mells a baltu, tāds glīšs krancīts un, pirms pieņemšanas šīs gādīgās ģimenes rokās, bij acīmredzami cietis no vardarbības un bij šausmīgi bailīgs un rausteklīgs, pareizāk, kā šamo gribēja glaudīt, tā šis tā sāniski-tārpiski, acis pārgriezis, līda aizkrāsnē, vispār, šķiet, aizkrāsnē viš pavadīja visu savu apzinīgo mūžu. Bet sauca viņu drosmīgā vārdā:"Velna Roberts".

Vēl bij man tāc bērnībslaiku draudziņš, Robčiks, viš gan bij nedaudz dumiņš, škiedās ar siekalām un šļupstēja, tak tomēr ar lielu sajūsmu un saldsērām aizgājušās bērnības sakarībā, pēc daudziem gadiem atradu šo draugos, bet, kad uz tekstiem- kā laiks iet un kā ta vispār vaikaukādu citādu sviestu, saņēmu atbildi :"davai labāk pisamies", ta strauji pārtraucu šo kontaktu.

Tagad nevaru atcerēties, kāda sakarībā man tie Roberti ienāca prātā.