Sviesta Ciba |

Fjokla (

fjokla) rakstīja,
@ 2008-09-11 10:54:00

Un, parcik-partik, esmu sajutuse sevī vēlmi doties uz grāmatu antikvariātu, sakiet man tagad, lūdzami, - no kuras grāmatas esmu iznākuse es.
Un, uzreiz, izslēdzam no saraksta tos intelektuālos pišļus, tādus kā to dzīves sagurušo Elementārdaļiņu autoru u.c. perdõ.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	fjokla 2008-09-11 11:13 (saite)
	mhm, un tās ilustrācijas:)) un kā memme lasīja priekšā:))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	porcupine 2008-09-11 11:14 (saite)
	vo, par šo man riktīgs nazis sirdī (ka savējiem tā nesadarīju) :( (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fjokla 2008-09-11 11:15 (saite)
	izbeidz, nopietni?! Es, šķiet, aiz tam arī šamās visas glabāju:)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	porcupine 2008-09-11 11:20 (saite)
	nu jā. es pati biju tāds introverts (vai intra? mūžīgi šaubos) bērns, man galīgi nevajadzēja, lai kāds man tur ko priekšā lasa, pati agri sāku grāmatas "rīt". kad uzzinu, ka tas tomēr ir kas īpašs, mokos tādos kā sirdsapziņas pārmetumos, ka savējiem noslinkoju, eh... vecāki, esiet čakli! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fjokla 2008-09-11 11:24 (saite)
	ir gan, ir gan:) bet, kas ir dīvaini, man tomēr visspilgtāk atmiņā- kā papī dažreiz, tāds nedaudz iešvilpis, ar cigareti zobos dziedāja man priekšā :"Es karāi aiziedams!". Laikam tamdēļ, ka tas bij reti, kurpretī- maman lasīja grāmatas priekšā katru vakaru:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	porcupine 2008-09-11 11:28 (saite)
	katru vakaru?! ā! Tava maman ir eņģelis! nu ko es sev par attaisnojumu varu atcerēties? esmu leļļu teātri imitējusi, izmantojot rotaļlietas un 2-stāvīgu gultu - pasaka par Sarkangalvīti vienā cēlienā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

fjokla
2008-09-11 11:38 (saite)

mhm, nu, kaukādos sevišķi izņēmumu gadījumos- ne. Atceros, kā es brēcu- "vēl, vēl, tikai vienu nodaļiņu!". Un ta šī tāda saguruse un šķība jau un pusaizmiguse:)))Savukārt, ome, man lasīja par Nilsu Holgersonu, to es atceros. Bet opis, opis mācīja lasīt pašai, nestostoties, izgāja pat uz tadiem līdzekļiem, ka ieslēdza mājā, kur viss pills ar grāmatām, ta nu sēdēju tur visu dienu, kamēr sāku lasīt un iemācījos:)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	porcupine 2008-09-11 11:42 (saite)
	sēdēju tur visu dienu, kamēr sāku lasīt un iemācījos - ej nu? nu jau gan Tu emīlijo (darbības vārds tagadnē no Emīlijas) :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fjokla 2008-09-11 12:19 (saite)
	nē, nē, bez stostīšanās lasīt. Zin, kā sākumā- burto un raustās, kad lasa. Ta viņš mani tā teikt "lasināja", tā sauca to procesu, man nācās lasīt viņam priekšā, pēc tam, stipri vēlāk, arī krieviski:))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	porcupine 2008-09-11 12:39 (saite)
	kā man patīk lasīt lasītmācīšanās stāstus :) (man pašai ir saglabāta burtnīciņa, kur tēvs lieliem burtiem rakstīja vārdus, vēlāk jau garākus teikumus, kas jāizlasa. ģimenes hīti ir daži no burtnīciņas ierakstiem: "lēni, lēni Dieviņš brauca no kalniņa lejiņā" un "mūsu mājā ir daudz veceņu") (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: