Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2008-08-01 12:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Draudziņi un darbiņi
Man vispār ļoti patika kā sirdsdraudziņi spēlēj mēmo šovu, manā prombūtnē, ar tematiku "Mēs". Un vienam iekrita tas goc rādī mani. Un ta šis bij rādījis pupus un lielu apli visiem apkārt. Un pārējie bij minējuši tā:" Sieviete? Visu mūsu māte? Mēs viņu ļoti mīlam? -Fjokla!".

Bet par ikdienišķo, es tiešām esmu varone- visi 3 bukleti, ar sarakstiem un pārējām hreņām, parakstīti un nodoti tipogrāfijā, un vitrīnmakets az vell. Pie kam, viss nodarīc tikai pa vakardienu, nu, līdz naktei gan, bet toties, šodien, viegli sirdi varu vaļināties un iet uz krogu.

Iz it a bjõrd? Iz it a plein? No! Ic- superfjokla!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: Un vēl viš teic
[info]kinskis
2008-08-01 13:08 (saite)
Es dziļi glāzē ieskatījos,
Kas putoja no pilnības,
Un alus putās ieraudzīju,
Cik labs ir manai mutei tas.

Tur dziļi glāzē atspīdēja
Mans laimes un mans prieka brīd’s.
Tas jaunu dzīvīb’ iedot spēja
Un jaunas paģiras ar līdz.

Bet tagad man ir skumjas acis,
Ne graša nav vairs maciņā -
Tamdēļ es alu būtu racis
It dziļi jūras dibenā.

Lai sirds tās sāpes neredzētu,
Kā citi līksmi alu dzer,
Bet maku līdzi neapraktu -
Varbūt ka tas vēl kādreiz der.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?