Es šodien noslīcināju telefonu kafijā. I nemaz nejautājiet, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu. Fjokla ij ne to vien paveiks. Maman gan ļoti smējās un teica, ka labāk būtu aukstajā zupā metuse, tad servisā dikti smietos visi, bietes un gurķus no telepõna ķeksējot.
Tagad jautājums, ja es to aparātu izmērcēšu tabakā, vai tas viss razsasjotsja? Nē, nopietni, viš izžūs vai jānes pie meistara? Žļurkst tikai ekrāns.
Un es patīku veciem onkuļiem. Nu, vismaz dekoltē mans. Šodien pat viens sēdēj pretī, rokas kautri klēpī salicis, un visu ceļu blenza uz pupiem. Točna. Es vēl izmēģināju - kā noklāj matus dekoltē priekšā, tā neskatās, kā atmet uz apakaļu, ta skatās. Un ta akal visu no jauna. Un ta akal visu no jauna. Bij ļoti jautri.