Ir dažas vietas, kur uz paģirām vienmēr gribu nonākt:
Tā pirmā, ir pie mammas, lai kur šī arī nebūtu;
Tā otrā bij pagājības vieta, Blaumaņielā, kad tur vēl visi bija. Un es biju maza un agri modos. Un liku plati par sniegbaltītes skolu. Un ta lavījos, caur vecāku istabu uz pikstgaliem (bet, sasodīc, tas parkec vienmēr čīkstēj) uz omes istabu. Un ome vēl gulēja. Un viņai bij gulcveļa ar tādiem pašiem zirdziņiem kā uz sērkokkastīstēm "Sports". Un ieritinājos pie viņas. Un viņa, kā likums, vienmēr teica: "Kādas teu aukstas kājas, tākā vardei". Un es vienmēr teicu:"Nē!". Un ta mēs spēlējām :"Kur snīpis? Ezerā!". Un ta viņa taisīj brokastīs biezpienmaizes un kaisīj lokus virsū. un tējai pa virsu peldēj biezumi. Un ta viņa vienmēr sēdēj un maisīja to tēju un izpīpēja rīta cigareti. Un man patika kā dūmi saulesgaismā aiziet gaisos. Un tad modās papī un mammī un mala kafijas pupas un vārīj kafiju un tā smarža nāca visur.
Un vispār.