Gribu iet mājā, bet ielās ir cilvēki un man saķēzīta žakete. Somā atradu 3 paciņas cigarešu (vakar, sasodīts, nebija nevienas), pa kuru laiku iegādātas, nav skaidrs. Atceros tikai vienu. Nekas, nopīpēsim.

Gribu, lai tramvajs ir tukšs pavisam un ar vaļējām durēm, lai varu sēdēt uz trepīti, pīpēt un lakot nagus.

Gribu, kaut kāds mazais meža sanītārs, mežģīņu priekšautā un mellā-mazā istabmeitas kleitiņā, kamēr es darbā, būtu to mājokli satīrijis spožu un šķīstu. Un es atnāktu mājās, atkristu, pēc meža zemenēm smaržojošā, dīvānā, tērpusēs zīda rītakleitā (ar izšūtiem ziediem un bārkstīm un visu) un teiktu:"Robert, (ar šauru e), esiet tik labs, izķemmējiet Toto (tas, kas suns, tas, kas haskijs) un izsauciet pie manis pavāru un mūzikas skolotāju!"

"Lika pagaidīt!", teica likteņvīrs un atrada sēņu pīrādziņā skrūvi.