Es jau gan netiekšu, ar kuru no jumsīm es sapnī bučojos. I njeumaļaiķe.
Bet vispār, tur bij trakas kaislības ar slepenpoliciju un atentātiem, izrādījās, ka cibā mīt nenotverams maniaks, kurš to tik vien gaida kā novākt nabaga fjoklu. Tā sakarībā policija manā mājā taisīja slēpni un lika man pagulties zem gultas ("savā dabiskajā stāvoklī" kā viņi teica), bet paši tikmēr verandā dzēra. Vai nav trakums? Un tad nāca maniaks (to es no gultcapakšas redzēju) -"skripu- skrapu:" gar logu aizslīdēja mella ēna, līkus pirkstus vicinādama. Bet inspektori verandā tik skaļi šķindināja glāzes, ka šo aizbiedēja. Un tad es sapratu, ka šitā jau nu gan nevar un pamodināju sevi, jo tie piedzērušies inspektori jau dziedāja dziesmas un taisījās aizmigt savā postenī un izbarot mani maniakam.
Nevaik, ai, nevaik vecmeitām pirms miega ēst kotletes un ķiršu cepumus kā arī skatīties CSI.