drosme
Nuivāks, negribu būt reklāmiste. Nepietiek ar to, ka esmu sadzenājuse 100 gab darbinieku no visām filiālēm un saorganizējuse kooperatīvo balli (tāpat tur visi piedzersies un pa zemi vāļāsies un nevien manas pūles nenovērtēs), tak tagad man paziņo, ka to pasākumu vadīšot es (baigo Sipenieci, atraduši) Tipa,:"Labvakar, kolēgas(tas jau nekas, ka 90% viņu es mūžā neesmu redzējuse)! Prieks Jūs redzēt šovakar. Tagad visi, lūzu, sagrupējamies konfektītēs un grupiņās, sadodamies rociņās, katrā grupiņā 6 cilvēciņi, tagadniņ spēlēsiņim boilingiņu un tā komandiņa, kas uzvarēsiņ dabūsiņ balviņu naudiņas izteiksmītē!" Šķiet, ka uz to periodu būs jāņem slimībslapa, jo fjokla, raugi, ir stipri neiedomājama ar mikrofonu rokā (un skaidrā) 200 acu priekšā, pie kam lauzoties krievu valodā. No-no-no. Tas nevar būt nekad!