Nesen padomāju par tiem bērnībsdienu elkiem. Piemēram Džeks Kredoks no Bordertaunas, vispār bij sapnis, sevišķi brīžos, kad pīpēja, dzēra,lamājās un cēla kājas uz galda(khmm, teiksim tā, viss, ko tagad pate krogos daru, ja sajūtos oumulīgi) . Nu, un Šārps, kas regulāri kniebās pa siena čupām - vispār. Izpūruši, neskūti, paģiraini, neaudzināti un nikni. A man vēl tagad tādi patīk.