Tā-a! Kurš mums te ir satiksmes ministrs? Es gribu ar viņu kopā pavizināties 8.tramvajā, kas no āgenskalna izbrauc plkst.08:11.
Tātad, no sākuma es viņu apgramstīšu no priekšas un no pakaļas,pāris reizes uzkāpšu uz viņa sevišķi vērtīgajām (jāatzīst, ka par godīgu nodokļu maksātāju naudu pirktajām) tufļām un dažas reizes iebakstīšu ar savu spico elkoni viņa noteikti tuklajā (akal jau pa nodokļmaksātāju kāpostu, bet, tukli vidukļi jau rodas no tā, ka sajož jostas ciešāk)puncītī, pēc tam sākšu nelabi ost un maitāt gaisu un maigi glaudīšos viņam klāt. Tad es iejutīšos kontroles lomā un, atraujot plašķi, uzrādīšu zem tā slēptu šerifa nozīmīti, palūgšu uzrādīt biļetīti, iepriekš ieliekot viņa maigajās rociņās sargājumu sieviešu rokassomiņu un mapi, ij uzmanīgi vērošu - ar kuru orgānu viš to biļetīti man parādīs un ,attiecīgi, ar kuru orgānu viš pieturēsies lai nenokristu. Nja, vēl tikai atliek pieelpot visu vagonu tā, lai aizsvīst logi un nāktu ģībiens. Tad es viņu tādu kuslu un pusģībušu bučošu nost un teikšu paldies, par jauki pavadīto laiku un par to, ka esmu nogādāta darbavietā ar komfortu un laikā (par 0,30 santīmiem, kas ir jau puscigarešpaciņa). Esmu gatava uzsaukt viņam mēnešbiļeti, lai takš apskatās kā klājas viņa sevišķi vērtīgajām kanēļmaizītēm, jestri braukalējot pa riņķi tramvajos,kas ar viņa vēlīgu atļauju iet reizi stundā, sevišķi laikos, kad ļaudīm jātiek uz darbu jebšu apakaļ.
Vot, tādas,lūk, man tās erotiskās fantāzijas.