es jau negribu teikt neko sliktu, bet ir pierādījies fakts, ka tiklīdz spārnota pametu kādu darba vietu, tā lielākā daļa babuļu kolēgu paliek grūsnas. Vot tā! Kā likts! Vienā darbvietā apbērnojās visas, izņemot vienu, pat direktrise zaļetjela. A šite 2as. Varbūt ziņa par to, ka mani vairs neredzēs, padara šamās makten kniebīgas? Varbūt prasīt valsts finansējumu par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu? Bet varbūt, galugalā, es vienkārši esu auglības dieve? Vot, sēdēju pusdienspārtraukumā, lāpījos ij domāju. Dīvaini.