pundurmīla, atkoduse
iestāstīt kādam darbā, ka es ir jauka, maiga un trausla būtne vairs nekādīgi nesanāk. Dialogs ar pundurmīlu, vērojot dizaineri aizejam (pa ceļu):

Viņš: Oj, šitā izstās tāda, itkā šo bērnībā būtu biedējuši! Tāda iztramdīta!
Es/koķeti/: A, es, es tā neizzstos?
Viņš: Da nē, tu pati biedēji un ļauni smējies!

+ vecais triks: "Oj, es nevaru, spēciņa nav..." ar vairs neiet cauri, saņemu atbildi: "Da nū, ko ta tu nevari, sper a kāju... tev piestāv!"

tā visa reziltātā, pirms miega pārlasīju cietuma leksikonu. avosj palīdzēs aktiermeistarībā.