usji sjusi, ku lietišķa etiķete!
Dažos darba piedāvājumos esmu pamanījuse šitādus: "Ja tu esi vienkārši jauks cilvēciņš, piesakies!" Kāds, vispār, izskatās "jauks cilvēciņš"? Kaut kāds siekalu tecinātājs ar lielām ausīm, dumu smaidu jebšu kur tas āķis? Galvenais tādiem diezgan pat nopietniem amatiem. Ķiņķēziņš, mazais, mīļais, usji-sjusji kredītdaļas galvenākais speciālistiņš. Mēs meklējam tieši tevi, gugi-gugi, kili-kili,jauko cilvēciņ, tiesu izpildītāja amatiņam.
Atceros papī reiz skandalējās Revalhotelā, semināru rīkojot, kad adinistrātors šo atļāvās par "cilvēciņu" nosaukt. A "cilvēciņš" ta tāds zolīds, sirmi bārdains kungs uzvalkā! Un tad šis arī bļāva (tēva meita, tēva meita- neliegšos):"Da tu mani vēl par "mazo draudziņu" nosauc!". Vārdsakot, manā ģimenē un arī draugu lokā nav nevien paša, ko es aizvainojoši varētu nosaukt par "vienkārši jauku cilvēciņu"! Un , kazi-diezinvai arī kāds pieminot mani teiktu :"Wīīīīīīīīīīīī, nu viņa ir vienkārši tāc jauks cilvēciņš". Manās ausīs "dura" izkalusās labāk.