Man ir lielummānija un nemāku apstāties. Tā mēs tikām pie 13kg ķiršiem, 6kg pīlādžiem (kur ~1.5kg stāv vēl nepārstrādāti) un nu plānoto 3kg vietā ir 5kg ar avenēm (jā es spēju nogādāt mājās 5kg avenes, 1,5kg gaļas un bērnu ar ratiem). Labi, ka nākošais pievedums iespējams vien otrdien.
Mīļotajam atvaļinājums beidzies, meita laimīgi aizgājusi dārziņā, un es nezinu, ko ar esošo brīvību darīt. Patiesībā jau zinu, ir tik daudz darāmo darbu... Lēnām ķeros visam klāt. Lēnām un pa bišķim kārtoju un tīru māju. Lēnām veidoju jaunu garderobi, lēnām sāku veselīgāk ēst un doties pastaigās (P.S. mājienam - botāniskajā dārzā tagad ir skaisti, vēl var noķert vasaras sajūtu un netālu ir garšīga kafejnīca...)
Priecājos par to sajūtu, ka no iešanas sāp pēdas. Galu galā līdz dārziņam ir teju 3km, apbrīnoju mazās spējas atnākt to gabalu mājās par spīti tam, ka pusdienas miegs nav gulēts.