Labā ziņa - bērns sācis iet uz podiņa - ņēma un pati apsēdās pačurāt, tagad mums ir rīta un vakara čura podā, pie auklītes gan vēl nesanāk un līdz kakāšanai arī vēl tālu.

Sliktā - atvaļinājums tiek pārcelts vēl par vienu nedēļu (ražošanas brāķu dēļ). Hromatogrāfiste uz slimības lapas un tā kā neviens nezin kā izdarīt viņas analīzes (jo instrukcija nav uzrakstīta), D ir nikns un piedraudēja ar bezalgas atvaļinājumu, kamēr nebūs rezultātu. Tajā mirklī es gandrīz no krēsla nogāzos. Nu jau teju katru reizi, kad eju pie dāmām ar sliktām ziņām (kā nosmēja hromatogrāfiste - kad es pie viņas esmu nākusi teikt ko labu), viņas pašas izsakās, ka jāiet prom...

Mīļotais darbā paziņoja par aiziešanu, līdz ar to vismaz nav jāraud, ka atvaļinājumi nesakrīt...