Vakar negaidīts telefona zvans un ciemos brauc divi vīrabrāļi (vidējais atbraucis uz Latviju, jaunākais viņu izklaidē). Tad nu mazajai pēcpusdiena onkuļu sabiedrībā, kamēr es tikmēr vācu māju. Valters kā izskatās, ir vislabāk atzītais svešais cilvēks - mazā pa rokām vien dzīvoja un lēkājā. Vakarā bērns dienas noguris astoņos aizmiga, lai pusdivpadsmitos mostos ar skaļu, dienas iespaidu pilnu raudāšanu. Visa atlikušā nakts pagāja guļot pie krūts. Šorīt abi ar mīļoto sapņojam par miegu un vakar pārtraukto mīļošanos. Doties abas brokastīs ēdām rīsu galetes ar avokado.
Šodien vēl ciemos meitenes.
Rīt pēcpusdienā līdz svētdienas vakaram "pieskatām" manu mazo brāli, ar kuru jāizved sarunas par to, ka jāaizstāv vājākie (mammas lūgums, jo mīļoto mazais klausa bez vārda runas, nečīkst un nerunā pretī - vienīgais cilvēks. Vispār pie mums viņš uzvedas savādāk, te notiek tāda pedagoģiskā audzināšana ēst gatavošanā un citos darbos).
Nākošnedēļ izskatās briest tikšanās ar meiteni no skolas laikiem, kura grasās uz mūsu "miestiņu" pārvākties.
Tie ir ieplānotie pasākumi, bet pēdējā laikā visam tieksme notikt spontāni. Vēl gaidu ciemos bijušo kolēģi no zoo laikiem un sw (šis ir atgādinājums :) )