Vārds uzvārds, 2.grupa, 8.10 jeb "pedagoģiskā prakse"
Divdesmit deviņiem cilvēkiem mani jāatceras kā klasiskās ģenētikas laboratorijas darbu asistenti. Sešas stundas un galā sāpoša galva un burkšķos vēders. Labi, ka pie darba in vitro - kartupeļu klonēšanas, atnāca Aija, lai arī man ierādītu, kas darāms, savādāk ko tādu biju darījusi vien savos laboros pirmajā kursā. Bet nu jāmāca citi. Pirms sākšanās pateica, ka lekcijas daļas laikā man laminārā jāsaliek vajadzīgās lietas. Piegāju pie lamināra un sapratu, ka man ne mazākās sajēgas, kā viņu vispār dabūt vaļā, ņemot vērā, ka tikai vakar man pašai parādīja, kā jāslēdz iekšā tas laminārs, kas institūta laboratorijā. Bet pirmkursnieciņiem rokas trīcēja līdz pleciem un, kad pajautājām, ar kuru roku viņiem ērtāk griezt, daži pat aizmirsa... Bet virsrakstā minētā frāze tika atkārtota nez cik reizes, lai šamie atcerētos uzrakstīt uz saviem veikumiem.
Pēc karstas dušas galvassāpes pāriet. Varu derēt, ka sasprindzinājumā visi asinsvadi bija kļuvuši teju necaurtekami. Un patīkami atbraukt mājās, kur tevi krāsnī gaida siltas vakariņas.
Dzeru džina kokteili un baroju smadzenes ar šokolādi. Bet biometrijā joprojām varu justies kā monstrs, joprojām ieskaites un citus darbus neviens nebeidz ātrāk par mani.