par visu
Savu mobilo telefonu nometu pa trepēm. Tādēļ šeit vairs pat nevaru izlasīt, ko Jūs raktāt. Jāuzzina, cik maksā ekrāna nomaiņa. Un tad, vai man labot, vai iegādāties mazcenas telefonu, kā ierosina Linards. Bet man patīk mans rozā sievišķais jaukumiņš.

Tikko atbildēts pēdējais kolikvijs, kurš bija iekrājies kā parāds. Un sesija beigusies. Un kursadarbs aizstāvēts. Bet par to ir vesels stāsts. Sākot jau ar to, ka vadītājs pateica, ka nebūs, ka viņam kaut kur jābrauc darba darīšanās jau pāris dienās iepriekš (līdz ar to viņš neredz gatavo darbu un prezentāciju ne tik nepārbauda). Arī recenzents tajā laikā kaut kur brauc prom, bet viņam iedodu darbu, viņš izlabo, atdod man atpakaļ, pasaka, ka 9, ka atstās recenziju un divus jautājumus. Aizstāvēšanas dienā, ne no viena no viņiem nekas nav atstāts. Kā tāda nabadzīte esmu tur viena pati, atbildu uz tiem debīlajiem jautājumiem (atvainojos) (un vispār manu plānoto bakaulaura darbu vajagot pārbaudīt ētikas komisijai). Atzīme tiek ielikta, lai gan neviens no komisijas locekļiem uz manu darbu pat nepaskatās un neatšķir. Tā nu kursadarbs beidzies ar 8.

Bet bioķīmijas ieskaiti no 2 uz 9 pārrakstīt gan man patika.

Tagad braukšu mājās, jākārto istaba, jātaisa kartiņas, jāšuj somas. Jā, pēdējās nedēļas laikā audumu veikalā un M6 sanācis atstāt kādas naudiņas. Bet ceru, ka tā lieta aizies, pirmdien gribu aiznest šo to un atdod.

Iedevām mīļotā māmmiņai pamēģināt gleznot uz zīda. Viņai patika. Un kāpēc es neejot uz mākslas akadēmiju. Vai vismaz to neplānoju darīt pēc biologu beigšanas.