Sestdienas naktī līdz diviem lasīju pasakas. Jau sen biju gribējusi tās lasīt. Bet tai naktī līdz diviem sēdēju, kamēr viņš blakus spēlēja zoli. Pēc tam nomods gultā līdz sešiem rītā, kad gaisma aiz loga ar sarunām.

-.. nebaidies, es taču par tevi parūpēšos. Vienīgais veids, kā nedrīksti zaudēt kontroli man blakus ir piedzeroties, tad es patiešām varu aiziet gulēt uz grīdas, piedzērušies cilvēki mani kaitina... Un zinu, ka arī Viņs pats nekad nepiedzersies..

Un kā man patīk tā sajūta, kad palieku guļot, bet viņš no rīta ejot uz darbu, promejot uznāk vēl augšā noskūpstīt vēl...

Un par spīti tam, ka gulēju ilgi no rīta, un vakar pa dienu vēl arī, šodien autobusā aizgulējos un aizbraucu garām Siguldai uz Līgatni. Un tieši saplīsušām kurpēm, basās kājās.. Un veiksmīgi tieši pa vidu starp divām lietus gāzēm sēdēju Līgatnē šosejas malā, gaidot autobusu uz māju pusi.

Bērnības "pārbarotības" rezultātā biezpienu es neēdu. Un tā iespaidā arī nemāku gatavot, nu nezinu uz sitienu, cik daudz krējuma likt klāt... Bet nācās šodien to gatavot mazajam, kamēr mammiņa vēro šo procesu un manus jautājumus, vai pievienot vēl. -dod, Dievs, Viņš Tevi visu mūžu barotu.. tā lūk, te nu bija, kad izlielījos par gatavošanu...