wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-04-09 19:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Pērkons "Neatvadīsimies"

bez piecām minūtēm dzīva
Vēja izpūsta. Bet atkal ir spēks turpināt.
Bet tieši tas bija vajadzīgs. Stihija, kas var valdīt. Apziņa, ka kāds tomēr ir stiprāks... kaut vai tikai vējš...
es varu gaidīt, kādu kas nāks mani savaldīt...
Un karsta tēja no termosa jūras vidū garšo pavisam savādāk...
Ai, nē, man pat nav ko teikt...
Bet ziniet - tomēr laimīga... savā ziņā... un man laimei vajaga tik apbrīnojami maz...
un man patīk pelēkā krāsa, izgāzti koki, akmeņi, pamestas mājas, vējš un nolemtības sajūta...

Un nez, vai cilvēki dusmotos, ja es pilnā sabiedriskajā transportā sāktu pūst ziepju burbuļus?... Vai arī viņi saprastu. Un noticētu. Kopā ar mani.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fermenta
2007-04-11 12:14 (saite)
Bet ar savu neatkārtojamību taču to var izdarīt, var panākt...
tikai mazliet savādāk...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-04-11 15:56 (saite)
bet vai vajag? kamdēļ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?