Sviesta Ciba |

wildflower (

fermenta) rakstīja,
@ 2007-04-05 22:21:00

Mūzika:

Mirdza Zīvere "Lūgums"

Šodien bija lietus. Pāris lāses uz mašīnas kapota, bet vienalga tas skaitās. Braucot kārtām varēja vērot, kā klājas tumsa. Un tas tumši-zili-pelēkais debesīs. Ai, kā es pēc tā biju noilgojusies...

aizved mani es lūdzos un prasu...

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	refused 2007-04-05 22:27 (saite)
	Šodien ir sniegs. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 22:28 (saite)
	Neredzu sniegu. Man bija lietus. Jo ir pavasaris. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	refused 2007-04-05 22:34 (saite)
	Nu,Alūksnes pusē lietus pārvērtās par sniegu..pavasarī. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 22:36 (saite)
	jā, tomēr vieta katram ir sava.. katastrofas notiek... :D .. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	aneteens 2007-04-05 22:30 (saite)
	Tu šķieti ļoti skumja. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 22:31 (saite)
	Tikai mazliet. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aneteens 2007-04-05 22:36 (saite)
	Bet kāpēc? Pārāk bieži tas tā. Meitenīt, pasaulē ir pārāk daudz prieka, lai tu laistu to garām. Un pārāk daudz skumju, lai tu censtos tās turēt sevī. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 22:43 (saite)
	Man pašai tas neliekas bieži... Varbūt... Bet arī skumjas ir tikai viens no dvēseles pamatsastāvokļiem. Un varbūt, kad ir priecīgi, tas neuzrakstās, un tad pēc tam to neredz. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	verners 2007-04-05 22:37 (saite)
	Sniegs, kas ļoti ātri izkusa. Brīžiem likās, ka smidzina sniegu, nevis lietu, kaut kas trauls, kas izkūst gaisā pat. "Un tās tumši-zili-pelēkais debesis." Ieroču tērauda nokrāsa šovakar debesīs. Mazliet nomācoši un drēgni, tumši. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	verners 2007-04-05 22:38 (saite)
	Bet tādi ir visi vakari. Tikai noskaņojums mums liek to uztvert tumšāku. Varbūt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 22:41 (saite)
	Šovakar sajūtas tumšas? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	verners 2007-04-05 22:57 (saite)
	Visu laiku jau nevar lūkoties caur "tumšajām" saulessbrillēm uz dzīvi. Kādreiz vajag arī pasmaidīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 23:01 (saite)
	Bet vai vajaga jaukt kokteiļus?.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	verners 2007-04-05 23:09 (saite)
	Tad "garšas" dažadas var izbaudīt. Bet vai tad neapnmīk visu laiku atrasties tumsā un būt nomāktai/nomāktam? Vai tas dažkārt nav viens Nolādēti uzspēlēts teātris un egocentriskums, sevis žēlošana visu laiku tīksminoties, cik viss slikti, drūmi un nebaudāmi?! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 23:29 (saite)
	Remarks vienā no saviem darbiem ir rakstījis, ka cilvēki iemīl savas skumjas un bēdas. Bez tām viņi vairs nevarot. Un vienmēr ir tik saldi, kad tevi žēlo... Bet kā tādus atķirt no patiesiem nelaimes putniem? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

verners
2007-04-05 23:43 (saite)

Remarks. Nenoliedzami, tā mēdz būt. Man pat liekas, ka pēdējā laikā esmu tāds kļuvis. Dienā nekas, bet vakaros un agros rītos sāk atgriezties ta tiekšanās pēc tumšizilajām debesīm un viegla aukstuma.
Fascinējoša sajūta! Kaut gan, es to mēdzu nicināt dienas spilgtajā gaismā.

Vai vajag atšķirt?
Man tas neuztrauc, kamēr vien nesāk traucēt un kaitināt šie mūžīgie dīcēji ar savu neapmierināto skatu uz dzīvi.
Mēs katrs dzīvojam savu dzīvi un pietiek ar to, pārsvarā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-04-05 23:54 (saite)
	Būtu interesanti noskaidrot, kā un kādēļ tieši šīs diennakts stundas cilvēkus tik ļoti ietekmē. Jo arī es tad pārvēršos. Reizēm sevi pažēlot vajaga. Jo kurš cits to darīs... Bet nu gan, it kā es būtu tas cilvēks, kurš varētu runāt par sevis žēlošanu.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	fermenta 2007-04-05 22:40 (saite)
	Man tomēr tas likās tā silti. Kā vasarā, jo ziemā tādu krāsu neredz. Un sēžot aiz stikla sienas var iedomāties, ka arī aiz loga ir tik pat silti un jauki... Gaidu to brīdi, kad kailām pēdām varēšu skriet pa tikko pielijušu zāli. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: