Lekcijā par drāmas teoriju
Pasniedzējs šobrīd pavisam noteikti risina pārtraukto dialogu, kā mācamies, jo manas domas ir citur.
Aiz loga lietus smagi nokrīt uz palodzes kā nometot visu lieko no sevis. Es gribu uz mežu. Apsēsties sūnās, piespiežoties pie kāda egles stumbra, lai zari pār mani veido kā jumtu no pasaules. Es gribu būt prom. Man nevajaga to visu, ko daru... Kāpēc es to daru?...
Tik krampjaini ieķērusies margās, lai nenokristu... man taču jābūt stiprai... kā vienmēr... mūsdienu stiprais dzimums... bet ja kaut viens noglaudītu galvu un teiktu:"Nevajaga. Es sapratīšu tā pat..."