5/16/12 11:38 pm
Noskatījos beidzot pirmās divas sērijas Liepnieka un Mamikina seriālam. Potenciāls viņiem ir, jo ir jūtama cerība uz centību lietām pieiet no mazliet cita skatu punkta nekā ikdienā jūtams mediju telpā (vairāk spriežu, izejot no šīs telpas "latviešu stūra"). Bet problēma ir tajā, ka sarunas un apskatīto problēmu līmenis, gribot negribot, izklausās pēc domapmaiņas kādā mikrorajona dzīvokļa virtuvē. Jāpiebilst gan, ka šī pati problēma, lai arī mazākā mērā, jūtama arī pie Asandža kunga.Nekas, cerēsim, ka kaut kas mainīsies jeb reformēsies un varbūt iznāks kaut kas, kur vismaz nedaudz apskata viedokļus, kuri atšķiras no vairākuma vai vismaz vairāk propagandētā viedokļa. Tikai jābeidz tīksmināties par sevi un savu viedokli kā arī jāiemācās to konstruktīvi un saprotami paust, tad jau būs pasperts liels sols virzienā uz cerību, ka varētu mainīties gan politiskā, gan sabiedriskā vide kopumā. Bet kam tas vispār ir izdevīgi.
