Pēdējās dienās nākas dzirdēt kā daži sit plaukstiņas par to, ka mums beidzot prezidents parādījis mugurkaulu un neņem par premjeru kuru katru. Daži citi tai pat laikā piesauc Satversmi, kurā norādīts, ka prezidents politisko atbildību par savu rīcību nenes un ka viņam jānosauc tikai kandidāts, bet to apstiprina Saeima. Runājot par Satversmi būtu svarīgi atcerēties, ka neskatoties uz to, kas tur ir rakstīts, tur nav norādīts nekāds termiņš, kurā prezidentam tas kandidāts būtu jānosauc un tas savukārt nozīmē, ka teorētiski to var nedarīt kaut līdz nākamajām vēlēšanām un valdība turpina strādāt līdzšinējā sastāvā; tikai nav vairs ministru prezidenta un ministru, bet ir to vietu izpildītāji. Bet ne par to es gribēju runāt. Es vairāk domāju par to, cik ātri tiek aizmirsts tas, ka pašreizējais prezidents līdz šim nekādā veidā nav sevi parādījis kā kompetentu un spriestspējīgu personu (politiskajā kontekstā). Esmu cieši pārliecināts, ka notiek tirgošanās uz velna paraušanu par to, kurš būs nākamais premjers un acīmredzot visiem pašreiz piedāvātajiem variantiem ir alternatīva, kuru var pārdot par lielāku cenu. Atzīšos, ka pats ar nepacietību gaidu, kurš būs tas, kurš atbildīs prezidenta prasībām, kuras visa cita starpā ir pilnīgi neko neizsakošas: "[..] Valsts prezidents ir uzsvēris, ka viņa galvenais mērķis ir izveidot tādu valdību, kas personāliju un rīcībspējas ziņā būtu kvalitatīvāka par līdzšinējo un spētu jau tuvākajā laikā risināt valsts attīstībai aktuālus un sarežģītus jautājumus." (lsm.lv)