Izlasīju beidzamo politiskās domas giganta Otto Ozola savārstījumu Latvijas pasaules objektīvākajā ziņu superportālā TvNet un atkal aizdomājos par to, kāpēc šis cilvēks tika pieņemts darbā LTV.
Saprotu, ka atpazīstams viņš kļuvis kā kaut kādu grāmateļu autors un burtiski satriecošs internetu skribents, kurš "atmasko" netaisnības sabiedrībā, atklājot savu vienīgo un galveno patiesību par visu un visiem. Tas, pats par sevi, nebūtu nekas ievērojams, jo ne jau viņš vienīgais tāds, bet tomēr Otto pamanījies nokļūt sabiedriskajā medijā un uzreiz tikt pie politisko diskusiju raidījuma vadītāja vietas. Skaidrs, ka LTV iet galīgi švaki un no turienes aizlasījušies visi, kurus vismaz kaut kādā mērā varētu vērtēt kā žurnālistus. Pat vecais alkāns Kolāts, kurš arī nebija nekāds Deivids Letermans, šķiet kā īsta dieva dāvanā salīdzinājumā ar šo varoni, kurš pats uzdod jautājumus un pats uz tiem atbild, pārtraucot uzaicinātos viesus pusvārdā. Tviterī jau izskanēja doma, ka labākais, ko viņš kā moderators var darīt, ir klusēt.
Bet varbūt LTV Otto paņēma, jo viņam bija atpazīstamība konkrētā cilvēku lokā un attiecīga reputācija. Varbūt ar to bija paredzēts piesaistīt attiecīgo publiku.