Kamēr doma par aizbraukšanu kūļājās tikai manā galvā un nekas konkrēts nebija zināms, es par to īpaši nedomāju un uztvēru kā pašsaprotamu faktu. Tagad, kad ir nopirktas biļetes un zināms precīzs datums līdz kuram jāpārrauj visas saites ar Latviju, pat es - vienaldzīgākais cilvēks pasaulē, sāku domāt un meklēt. Dīvaina sajūta, ļoti dīvaina.
Iepriekšējās reizes, kad manā dzīvē noslēdzās kāds posms, sapratu to tikai pēc tam, šobrīd tas ir paredzams un tas mani padara nedaudz nervozu. Sakasīšu sevī pēdīgās optimisma drupatas un centīšos paturēt prātā salkano frāzi: "Viss kas notiek, notiek uz labu!"
NOT!