tad lūk, Karrs bija puisis, kurš pīpēja pa trim paciņām dienā, un visādi viņš nabags mēģināja atmest, un nekādi viņam nesanāca, un tad viņu piemeklēja atklāsme, viņš sāka smieties un beidza pīpēt. un pēc tam uzrakstīja grāmatiņu, nodibināja klīniku un sapelnīja miljonu :) šitais šedevrs "Kā viegli atmest smēķēšanu" ir tulkots latviski, bet superderdzīgā tulkojumā. latviski nemaz nemēģināju, uzreiz smuki novilku krievu tekstu, kas atrodams uz katra stūra ar nosaukumu Аллен Карр. Легкий способ бросить курить. nu, izlasīju, diennakti ķiķināju un viss. vairs nepīpēju, un, galvenais, nebija nekādu moku, nekādu lomku, vienkārši nepieklājīgi viegli tas viss notika (ņemot vērā, ka pirms tam biju metusi tā un šitā, tak bez rezultātiem, toties ar mokām). ja izdodas pārvarēt nepatiku pret rakstības stilu un nemitīgo atkārtošanos, tas viss nostrādā. viņš aizvāc bailes no nepīpēšanas. un nav vajadzīgs nekāds gribasspēks, nekādi plāksteri. es kādreiz patērēju pa divām/divarpus paciņām diennaktī. nevarēju pastrādāt, ja nekas pirkstos/mutē nekūpēja. biju sev iedvesusi, ka bez cigaretes vispār ne teikuma normāli nevaru iztulkot. brrrr.
aptuveni tā: viņš ar apnicīgas atkārtošanas metodi (NLP?) liek saprast, ka nekādas nopietnās ķīmiskās atkarības nav. nemaz nav. ir tikai atkarība tavā smadzeņpodā un tavas bailes no atmešanas. un viņš maļ un maļ uz riņķi, un pasmejas, un atkal pasmejas, un pēc brīža tās bailes atlaižas. pašas. pieņemu, ka pārstāstā tas nedarbojas. un īpaši sūdīgā tulkojumā arī ne. un par tām bailēm ir nopietni. kad it kā gribēju mest nost, bet nespēju, mani māca šausmas: kā es ar cilvēkiem sarunāšos (tad vēl varēja krogos un citur pīpēt), un kur es likšu rokas, un pie kā turēšos, un kā es gaidīšu sabtransportu, un, galvenais, kā es pastrādāšu, jo strādāšanā cigarete bija svarīgāka par datoru un vārdnīcām. vot. un viņš to visu novāca nost. kā tas notika, es nezinu. bet - tatā - iestājās brīvība no augstāk minētā.